Vīrs sievai: “Cik mums naudas tagad ir?”

“Necik.”

“Kā tā?! Es tev vakar visu algu atdevu!”

“Man nauda ir. Bet mums-nav.”

🙂

***

“Labdien, vai meklējat darbu?”

“Jā, meklēju.”

“Kad atradīsit, piezvaniet!

Mēs Jums piedāvāsim kredītu ar īpaši izdevīgiem noteikumiem.”

🙂

***

“Jā, laiks kaut ko manā dzīvē mainīt!” nodomāju un devos uz banku samainīt eiro pret dolāriem.

🙂

***

Nodokļu inspektors, izlasījis Kārļa Marksa darbu, savās atziņās dalās ar draugiem:

“Visas šīs idejas jau sen novecojušas! Lai uzbūvētu komunismu, strādniekiem nevajag sagrābt varu un nacionalizēt uzņēmumus. Lai kaut ko atņemtu un pārdalītu, vajag nevis revolūciju, bet gan ko citu!”

“ Ko tieši?”

“Progresīvā nodokļa sistēmu!”

🙂

***

Grāmatvedis trīs gadus vecajai meitiņai pirmo reizi lasa pasaku par Pelnrušķīti. Maziņā ir sajūsmā par stāstu, it īpaši to brīdi, kad ķirbis pārvēršas par zeltītu karieti. Pēkšņi meita jautā: “Tēti, kad ķirbis pārvēršas par karieti – tas tiek klasificēts kā ienākums vai īpašuma vērtības palielināšanās?”

🙂

***

Skumji, bet pat tur, kur maksā aizvainojoši mazas algas, tik un tā var nopelnīt vairāk nekā zvilnot dīvānā.

🙂

***

Smilšu kastē strīdas divas meitenītes.

“Mans tētis ir bagātāks! Ja gribētu, varētu nopirkt visu Rīgu!”

“Nē, mans tētis bagātāks! Ja negribēs, tad savu Rīgu tavam nemaz nepārdos”.

🙂

***

Bankā ienāk kāda vecenīte, lai izņemtu visu naudu no sava konta. Pēc minūtēm divdesmit viņa atkal atnāk, lai to pašu naudu atkal noguldītu.

“Kāpēc?” – brīnās bankas darbiniece.

“Es, meitiņ, vienkārši vēlējos pārskaitīt, vai nekas nav pazudis.”

🙂

***

Restorāna apmeklētājs pasauc zāles pārzini.

“Lūk, te būs nauda ziediem jūsu oficiantei!”

“Paldies! Jums viņa tik patika?”

“Nē, man šķiet, ka viņa ir nomirusi!”

🙂

***

– Papiņ, es vēlos tevi sabučot pirms gulētiešanas!

– Par vēlu! Tava mamma mani jau sabučoja un pieņēma visu naudu!

🙂

***

Grāmatvedis pārbauda komandējuma pārskatu.

– Kas tas?

– Rēķins par viesnīcu.

– Bet kurš jums deva atļauju to iegādaties?

🙂

***

Kāda večiņa stacijas tunelī tirgo lociņus – viena buntīte maksā vienu eiro. To ierauga kāds jauns cilvēks – samaksā eiro, bet lociņus nepaņem. Nākamajā un aiznākamajā dienā atkārtojas tas pats. Ceturtajā dienā jauneklis atkal pasniedz večiņai eiro un grasās doties prom. Bet viņa stingri sagrābj aiz piedurknes.

– Jūs droši vien vēlaties zināt, kāpēc es jums maksāju, bet lociņus neņemu?

– Nē, – atcērt večiņa. -Kopš šodienas vienas buntītes cena ir divi eiro!

🙂

***

– Veči, man tāda sajūta, ka šodien beidzot laimēšu!

– Mans tēvs arī tā teica, kad mums vēl bija dzīvoklis.

🙂

***

– Kā jūs uzzinājāt par šo vakanci?

– Jūs pats mani vakar atlaidāt!

🙂